HEART FAILURE 2009
Heart Failure is a series of black and white photographs, taken at the end of 2009. Events and things around me at this time were expressed in photographic story. It tells about what is given to us and what we miss.
Undisputably that looking at pictures everybody has her own associations; the photos can be read differently, interpreted diversely. I believe things and events around us, fixed on photography, can reveal other layers and bring symbolic meaning as well.
Heart failure is a setting of words which has been haunting me for a long time and has stepped over the threshold of medical terminology. So it has become as symbol of condition of inner hunger, of driving uneasiness, of emptiness which bids to search for a missing part, which bids to seek and create. I suppose this is a heart which feels, catches inaudible vibrations that ears can’t hear and sees that eyes can’t see. Heart failure creates a desire to dive in deeper – to hear, to see, to feel, to love more and more.
_
SIRDS NEPIETIEKAMĪBA 2009
Sirds nepietiekamība ir melnbaltu fotogrāfiju sērija, tapusi pagājušā gada rudenī. Notikumi un priekšmeti, kuri tajā laikā bija ap mani, tika izteikti fotogrāfiskā stāstījumā par to, kas mums ir dots un kas mums pietrūkst.
Nenoliedzami – uzlūkojot fotoattēlus, ikvienam skatītājam raisīsies savas asociācijas – tos var lasīt dažādi, interpretēt dažādi. Es ticu, ka lietas un notikumi ap mums, fiksēti fotogrāfijā, var atklāt citus slāņus – nest arī simbolisku jēgu.
Sirds nepietiekamība – tas ir vārdu salikums, kurš vajājis mani ilgāku laiku un sen jau ir pārkāpis medicīnas terminoloģijas slieksni, kļūstot par simbolu iekšēja izsalkuma stāvoklim, dzenošam, urdošam nemieram, tukšumam, kas liek taustīties pēc iztrūkstošās daļiņas, kas liek meklēt un radīt. Pieņemu, ka tā ir sirds, ar ko jūt, ar ko saklausa ausīm nedzirdamas svārstības un saredz acīm neredzamo. Sirds nepietiekamība rada kāri ienirt dziļāk – vēl vairāk saklausīt, saredzēt, sajust, mīlēt.
